Pirms krusta nāves Jēzus mācekļiem apsolīja (Marka 14:28): “Bet pēc tam, kad Es augšāmcelšos, Es pirms jums noiešu uz Galileju.” Tātad Jēzus būs tur, kur viņi dzimuši un auguši. Tā pat kā mācekļi tika apsteigti, tā arī mēs. Turpināt lasīt »
Jēzus nāks pie mums vēlreiz, negaidītā brīdī, lai paņemti mūs no šīs pelēkās pasaules, uz godības apmirdzētu pasauli, kuru nepazīstam. Bet tā kā mēs to nepazīstam, mēs neesam droši vai mēs gribam tur būt. Mēs pat esam satraukušies par Viņa nākšanu. Dievs vēlas, lai mēs uzticamies Viņam. “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas,” Viņš mierina. “Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur Es esmu.” (Jāņa 14:1,3). Vai esi satraukts par sevi, par nākotni? Noliksim visas raizes pie Viņa krusta pakājes. Tur tos pievienosim pie visiem mūsu sliktajiem, dusmīgiem un nervoziem brīžiem. Jā tos mēs negribam. Tos varam atstāt un ilgoties pēc labā.
Ak, ko vien mēs nedarām, ko nepērkam, lai dāvātu prieku tiem, kurus mīlam! Pieaugušie rotaļlietu veikalos, tēvi pusaudžu veikalos, sievas instrumentu nodaļā un vīri rokassomiņu nodaļā. Mēs gribam un spējam dot vislabāko. Turpināt lasīt »
Pastāv sakarība starp to, ko tu izjūti pret sevi, un to, kā tu attiecies pret citiem. Ja esi mierā ar sevi, tad sapratīsies ar citiem. Un pretēji: ja tev ir nepatika pret sevi, ja tev ir kauns, apmulsums vai dusmas, tad arī citiem to nāksies manīt. Ja vien cikls netiks pārtraukts. Turpināt lasīt »
Dari to pats!” nav nekāds lielais iedrošinājums pārpūlē izdegušam kristietim. “Pacenties mazliet vairāk!” ir vājš pamudinājums, kas bieži tiek ļaunprātīgi izmantots. Pienāk brīdis, kad mums nepietiek ar labu padomu; mums nepieciešama palīdzība. Turpināt lasīt »
Vai zini, ka viens no Dieva iemīļotajiem vārdiem ir “caur”? Lasīsim, ko Viņš saka (Jesajas 43:2-3): “Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus, kad caur uguni iesi, tu nesadegsi, liesma tevi neapsvilinās! Jo Es esmu Kungs, tavs Dievs.” Turpināt lasīt »
Kas man būtu jādara, lai šajā dienā ieplānotu un piedzīvotu mieru? Kas? Vienkārši jāpieņem, ka iznākums nav manās, bet Dieva rokās. Mēs nezinām Viņa ģenerālplānu. Ģenerālim ir plāns, bet ierindniekiem atliek uzticēties. Turpināt lasīt »
Vai pazīstam lūgšanas Dievam, kuras sākas ar vārdiem “es ticēšu Tev, ja Tu… vai “es Tev ticēšu, kad Tu….” (dziedināsi, risināsi manu problēmu, palīdzēsi maniem bērniem, u.t.t.). Un vai lūgšanā mēs līdzīgi galma vīram Kapernaumā iesakām Dievam plānu, kā tas būtu jādara? (“lūdza, lai Viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas” ). Turpināt lasīt »
Ticība ir uzticēšanās tam, ko acs neredz! Acis redz vētras; ticība redz Noasa varavīksni. Tavas acis redz tavas kļūdas; tava ticība redz tavu Glābēju. Tavas acis redz tavu vainu; tava ticība redz Viņa šķīstošās asinis. Turpināt lasīt »
Varbūt tavā pagātnē nav ar ko lielīties. Bet vai tu, atskatoties uz pagātni, vari kaut ko mainīt? Vai arī paliec pagātnes kontrolēts un aizbildinies? Daudzi izvēlas pēdējo. Ciešāk ieklausoties, tu viņu teiktajā sadzirdēsi frāzi “Ja nu vienīgi…” Ja vien es būtu dzimis kaut kur citur… Ja tikai pret mani izturētos godīgi… Turpināt lasīt »