“Atceries svētīt sabata dienu!” (2. Mozus 20:8). Sabats ir patiesā Dieva dāvinājums tiem, kas vēlas atpūsties un būt brīvi un kas ir gatavi gādāt, lai šī iespēja — būt brīviem un atpūsties — būtu pieejama katrai dzīvai būtnei viņu tuvumā. Turpināt lasīt »
“Viņa spēcīgais Vārds ir ass kā ķirurga skalpelis, kas pārgriež visu — gan šaubas, gan aizstāvēšanos, liekot mums klausīties un paklausīt. Nekas un neviens nav necaurlaidīgs Dieva Vārdam. Mēs nevaram no tā izbēgt — lai kas mēs būtu.” (Ebr. 4:12–13, tulkots no The Message) Turpināt lasīt »
Frāze “ienīst grēku un mīlēt grēcinieku” labi iederas uz bufera uzlīmes, bet kā mēs šo principu iemiesojam savā sirdī? Varbūt palīdzēs šādas idejas. Turpināt lasīt »
Kāds cilvēks, jautāts, kādiem mums jākļūst, lai Jēzus mūs pieņemtu, atbildēja: “Es zinu, kā Viņš izturējās pret mani. Es biju divdesmitgadīgs dumpinieks, kas gāja pa pagrimuma ceļu. Un, lai gan pirms desmit gadiem es biju apņēmies uzticēties Kristum, pēc tā, kā es dzīvoju, jūs to nevarētu pateikt. Turpināt lasīt »
Žēlastība sacīja laulības pārkāpējai sievietei: “Es tevi nenosodu.” Bet patiesība teica: “Ej un negrēko vairs!” (Jāņa ev. 8:11). Jēzus dalījās ar patiesību, bet žēlastībā, un Jēzus piedāvāja žēlastību, bet patiesībā. Žēlastība un patiesība. Pieņemot otru, sniegsim viņam tās abas! Tā rodas laime
Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.” (Mat. 20:27-28) Jēzus nāca, lai kalpotu. Turpināt lasīt »
Dažkārt, lasot Bībeli, mūs mulsina Dieva doto uzdevumu saraksts. Piemēram, vienā no psalmiem — Ps. 37:5-7 (LBB65): “Pavēli Tam Kungam savu ceļu.., ceri uz Viņu.., esi kluss Tā Kunga priekšā.., gaidi uz Viņu..” Mēs nevēlamies sēdēt un gaidīt. Turpināt lasīt »
Iespējams, ka esat dzirdējuši teicienu, ka rūgtums ir kā inde, kas palīdz ienaidniekam mirt. Tā ir patiesība. Tāpēc ir patīkami lasīt stāstu par Jāzepu. To varam atrast Bībelē 1. Mozus grāmatā no 37. līdz 47. nodaļai. Turpināt lasīt »
Matejs bija apustulis, evaņģēlija autors. Bet, pirms viņš kļuva Matejs, viņš bija Levijs — jūds, kurš iekasēja nodokļus Romas varai. Nodokļu iekasētāji varēja paņemt no tautas tik daudz, cik vien vēlējās, ja vien nomaksāja Romai pienācīgo daļu. Tā viņi iedzīvojās, iedzenot ļaudis nabadzībā. Turpināt lasīt »
Reiz rabīnam kāds students jautāja: “Kad man vajadzētu salīdzināties ar Dievu?” Rabīns atbildēja: “Dienu pirms tavas nomiršanas.” Students samulsis iejautājās: “Bet kad es miršu?” Rabīns atbildēja: “Neviens nezina, kad viņš mirs.” Turpināt lasīt »