Viktora Geides svētruna
Viktora Geides svētruna 26.01.2008 :Kklausīties
Viktora Geides svētruna 26.01.2008 :Kklausīties
Viktora Geides svētruna 14.07.2007 :Klausīties
Viktora Geides svētruna 16.06.2007: Klausīties
Viktora Geides svētruna 02.06.2007: Klausīties
Viktora Geides svētruna 14.04.2007: Klausīties
Ērika Galenieksa svētruna: Klausīties
Andra Āriņa svētruna 09.02.2008: Klausīties
Viktora Geides svētruna 2008.10.04: Klausīties
Galvenais ir dievbijība!
Valmieras draudze 6. septembrī piedzīvoja īpašu sabata prieku. Laikā, kad tik daudzi cilvēki laulājas, bet reizē arī tik daudzas ģimenes tiek šķirtas, ir brīnums redzēt draudzes priekšā cilvēkus, kuri 50 sava mūža gadus ir nodzīvojuši kopā. Un, kaut gan Jēzus ir teicis, ka beigu laikā netaisnība ies vairumā un tāpēc mīlestība daudzos izzudīs- mūsu draudze ir bagāta, jo šajā dienā mēs redzējām divus pārus, kuri bija sasnieguši savu zelta kāzu jubileju. Viņos mīlestība nav izzudusi, bet īstā pieķeršanās ir veidojusies tikai ar laiku. Ilgai un Albertam Cīruļiem, kā arī Renātei un Gunāram Sokolovskiem acīs riesās prieka asaras, asaras, kas apliecināja, ka ejot kopā ar Radītāju ir iespējamas visas lietas un visas grūtības ir pārvaramas.
„Ezeru” mājas saimnieki Renāte un Gunārs dzīvo ar brīnišķīgu apsolījumu sirdī – „ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” (Romiešiem 8:28). Gan Renāte, gan Gunārs ir dzimuši adventistu ģimenē. Renātei kristības notika 12 gadu vecumā un viņu kristīja tētis. Viņa atceras, ka pat nevarēja sagaidīt savas kristības un dažbrīd nesaprata, kāpēc jāmācas par tēmām, kuras viņa jau zina. Tomēr viņa uzskata, ka bez saviem piedzīvojumiem un pārbaudījumiem neiztiek neviens cilvēks savā ticības ceļā, jo katram ir jānonāk pie kaut kā sava. Gunāram kristības notika 1945. gadā piecpadsmit gadu vecumā.
Gunāram ir trīs brāļi un Renātei- trīs māsas. Arī viņu pirmās tikšanās ir interesantas, jo tās notika ģimenes lokā, lai gan viņi vēl nebija precējušies, proti, Gunāra brālis bija salaulājies ar Renātes māsu, tāpēc ģimenes kopā sanākšanas reizēs tikās arī viņi. Tolaik oficiāli tika atzītas tās laulības, kuras tika slēgtas dzimtsarakstu nodaļā. Tā nu arī Renāte ar Gunāru vienkāršās drēbēs un darba dienā, 11. augustā, devās reģistrēt savu laulību, lai gan savās sirdīs viņi zināja, ka saglabās savu uzticību viens otra un Dieva priekšā līdz noliktajai kāzu dienai- 31. augustam. Tā arī pienāca šī saulainā kāzu diena- 1958. gada 31. augusts. Renāte ar prieku atceras, ka tā patiešām bija viņu diena, un viņa pati jutās kā Dieva svētīta līgava Gunāram. Kopējā dzīves ceļā viņus ievadīja Renātes tēvs Alfrēds Mednis un mācītājs Arnis Sprūde. Kad vēlamies vairāk dzirdēt un uzzināt no viņiem par tā laika jaunlaulāto dzīves romantiku, Gunārs pasmaida un saka, ka visi ir cilvēki- vairs viens otru par eņģeli neuzskata ne draudzē, ne ģimenē. Abi atzīst, ka mīlestība ir darbs mūža garumā, kas prasa atbildību, principus, pienākumus un pats galvenais dziļu dievbijību.
Gunārs un Renāte ir izaudzinājuši divus bērnus- Ilzi, kura kā dāvana viņiem piedzima sabata rītā un dēlu Madaru. Renāte atzīst, ka Dievs viņas dzīvē ir bagātīgi atbildējis uz lūgšanām un piepildījis viņas jaunības sapņus. Dievs tos piepildīja, ja ne viņas pašas dzīvē, tad Renāte redz savu ilgu piepildījumu meitas ģimenē. Atskatoties atpakaļ uz savu līdzšinējo dzīvi, viņi visā redz Dieva vadību, piemēram, reiz, kad Renāte devās mājās ceļš bija ļoti slidens. Tas bija tik slidens, ka viņa satraucās, vai nokļūs līdz mājām, bet pēkšņi iet kļuva pavisam viegli. Nonākot mājās, pirmais jautājums, kuru Renāte uzdeva bērniem bija: „Atzīstieties, kurš par mani lūdza.” Tieši tas arī bija noticis- bērni bija lūguši, lai mamma var mierīgi un viegli nokļūt līdz mājām.
Dzīvē ne vienmēr viss notiek tā, kā mēs esam iecerējuši. To ir piedzīvojuši arī Renāte un Gunārs. Renāte jau kopš bērnības ļoti vēlējās kļūt par ārsti, bet savas pārliecības dēļ un izvēles vienmēr un visos apstākļos turēties pie patiesības, ir nācies šajā ceļā pārvarēt ne vienu vien grūtību. Renātei pietrūka trīs mēneši līdz medicīnas skolas beigšanai. Lai beigtu vidusskolu vien, viņai nācās mainīt vienpadsmit skolas, tomēr tas nav traucējis viņai pabeigt māsu skolu un daudz dažādus specializētos kursus- masieru, fizioterapijas, medmāsas u.c. Arī Gunārs vairākkārt ir ticis izslēgts no skolas savas pārliecības dēļ un arī armijas gaitās ir nācies saskarties ar problēmām. Gunāra attieksme pret ieročiem un nepakļaušanās pavēlēm sabatos, armijas cilvēku vidū radīja sarkastisku teicienu: „Sokolovskis šauj labi, bet tikai pa nedzīviem mērķiem.” Pārbaudījumos, Dievs vienmēr ir bijis uzticams, un Viņš ir izcīnījis uzvaras pār ienaidniekiem brīnumainos veidos, gan liekot tiem aiziet no darba, mainīt darba vietu vai kā savādāk atbrīvojis ceļu Saviem bērniem.
Renāte un Gunārs Sokolovski teju gandrīz 65 gadus ir pavadījuši draudzē. Viņi viennozīmīgi atzīst, ka Dusas dienas bez draudzes- tas ir tukšums. Jau kopš 12 gadu vecuma Renāte ir dziedājusi draudzes korī, bet šobrīd viņa ar prieku iepazīst draudzes locekļus un sagatavo viņiem īpašus apsveikumus, kad vien tas ir nepieciešams. Renāte atzīst, ka, lai gan viņa ir kautrīga un tāda, kurai patīk nolīst kaktiņā, tomēr viņa viena nespēj. Viņai ir vajadzīga sabiedrība. Gunārs viņu raksturo kā cīnītāju, kura strādā kā lauva. Gunāru visi pazīst kā ļoti dievbijīgu cilvēku, kurš pavada daudz laika Bībeles pētīšanā. Viņš ilgus gadus ir darbojies sabatskolā, kā arī atklājis dievkalpojumus. Gunārs apcerējumam gatavojas praktiski strādājot un veicot dažādus darbus, ne tik daudz sēžot pie rakstāmgalda. Viņš atzīst, ka tā bieži vien rodas skaidras atziņas un izpratne par lietām. Gunārs uzskata, ka mūsdienās liela daļa cilvēku netic patiesībai. Visa Bībele ir Dieva iedvesmota caur Svēto Garu, turklāt ir vieta Bībelē, kuru Dievs ir uzrakstījis ar Savu pirkstu, un tie ir Dieva dotie desmit baušļi, par kuriem cilvēkiem vispār nevajadzētu būt nekādas diskusijas vai neizpratne. Diemžēl nākas saskarties, ka baušļi ir pirmais, ko cilvēki vēlas Bībelē izmainīt vai neievērot.
Šobrīd Gunāram un Renātei ir seši mazbērni- Roberts, Agnese, Katrīna, Gustavs, Luīze un Sandis, kā arī viens mazmazbērns- Emīlija. Dzīvē ne vienmēr materiāli ir gājis ļoti labi, bet vienmēr viss ir pieticis un nekas nav trūcis. Tomēr garīgi viņi ir ļoti bagāti un svētīti, tāpēc viņi pateicas Dievam par katru no bērniem un mazbērniem, kā arī par mazmazmeitiņu. Gunārs mūsu sarunā vairākkārt atkārtoja, ka, viņaprāt, visskaistākais vēl ir priekšā. Tā viņi dzīvo arī šodien- ar apziņu, ka Debesis vēl tikai būs! Un Renāte vēl tikai piebilst, ka grūtības viņu dzīvē ir bijušas par lielu, lielu svētību! Āmen!
Šis notikums ļoti vienoja un aizkustināja draudzi. Pēcpusdienā visi bija mīļi aicināti baudīt Ilgas cepto garšīgo, lielo, 4 kg smago torti.
Māsas Lāsma & Līva Valmierā!
12. oktobrī mūsu draudzes Veselības klubiņa „Jauns sākums” komanda Valmieras pilsētā atkal rīkoja Veselības izstādi, kuru apmeklēja 180 Valmieras iedzīvotāji. Brīvā, priecīgā gaisotnē visi varēja iepazīties ar astoņiem veselības pamatprincipiem.To apmeklēja arī portāla www.valmierai.lv žurnāliste Gundega Siliņa. Piedāvājam ieklausīties viņas iespaidos.
„Veselības semināri tagad arī Valmierā
Gundega Siliņa, valmierai.lv
Publicēts 2008-10-13 14:57:45 — « Uz sākumlapu — Veselība»Drukāt
Palielināt attēlu
Vakardien, 12.oktobrī, Valmierā, Meža ielas 7 telpās, Veselības klubs „Jauns sākums” rīkoja veselības izstādi, kuras mērķis bija informēt sabiedrību par veselības kluba „Jauns sākums” lekcijām un praktiskajām nodarbībām. kas notiks izstādes telpās katra mēneša pirmajā svētdienā plkst.10:00, sadarbojoties ar centriem Igaunijā un Čehijā.
Veselības izstādē apmeklētāji aplūkoja astoņu veselības pamatprincipu – “Uzturs, Kustības, Ūdens, Saulesgaisma, Gaiss, Atpūta, Atturība un Uzticība” – prezentācijas un saņēma ārstu bezmaksas konsultācijas un ieteikumus savas veselības uzturēšanai, kā arī noteica glikozes, asinsspiediena un holesterīna līmeni savās asinīs.
Izstādes apmeklēšana sākās ar stenda „Uzturs” apmeklēšanu, kurā ar Līvas un Madaras palīdzību izstādes apmeklētājiem tiek noteikts svars, garums un noskaidrots tauku procentu atbilstība to ķermeņa masai. Apmeklētājiem tika sniegtas īsas konsultācijas par uzturā ieteicamajiem ēdieniem un uzturvērtībām.
Stendā „Kustības” Valdis un Tatjana apmeklētājiem izmērīja pulsu, pēc tam apmeklētājiem liekot soļot uz vietas aptuveni minūti, izmantojot pakāpienu, un pēc tam atkārtoti divas reizes izmērot pulsu. Tādā veidā tika noteikts aptuvenais kustību trūkums ikdienas dzīvē.
Izstādes apmeklētāji uzzināja daudz vērtīgu jaunumu par ūdeni un to labajām īpašībām, arī paši izdzerot vienu glāzi ūdens. „Ja ar vēsu ūdeni saslapina dvieli un apliek to ap kaklu, vēl pār virsu apliekot vilnas lakatu, klepum no rīta vajadzētu būt mazākam, ” skaidroja Zane un Ginta. „Ir būtiski izdzert dienā 8-10 glāzes tīra ūdens, neskaitot tēju, sulu vai citus šķidrumus.”
Viens no vispieprasītākajiem stendiem bija „Atpūta,” kur darbojās četri masieri – Ilze, Baiba, Lija, Valērijs un Mārtiņš. Cilvēkiem tika izmasētas muguras un rokas, kā arī tika noteikti sabiezējumi, kas varētu būt radušies mazkustīga dzīvesveida rezultātā. Daži izstādes apmeklētāji atzina, ka viņi labprāt pie šī stenda uzkavētos arī ilgāk, nekā tika ļauts.
Stendā „Svaigs gaiss” Egīls un Ints noteica plaušu tilpumu, liekot apmeklētājiem pūst caurulītē. Ja uz tās uzrādītais skaitlis neatbilda noteiktajam, ņemot vērā ķermeņu masas rādītājus, apmeklētājiem tika ieteikts biežāk vēdināt telpas, kustēties svaigā gaisā un mazināt smēķēšanu, ja tas tika darīts.
Visvairāk cilvēki izmantoja pakalpojumu bez maksas noteikt savu holesterīna un glikozes līmeni asinīs, ko veica medmāsas Guna un Daiva.
„Saulesgaismas” stendā cilvēkiem Ieva un Mārīte mērīja asinsspiedienu. Apmeklētāji uzzināja par saules gaismu, kam ir svarīga loma D vitamīna ražošanā. Šis vitamīns uzlabo kalcija uzsūkšanos, kas ir svarīgi, lai kauli kļūtu un paliktu taisni un stipri.
Stendā „Atturība” puiši – Andris, Gatis un Jānis – veica veselības vecuma testu, kas tika noteikts, izmantojot jautājumus elektroniska testa veidā. Testā tika ietverti jautājumi par gulētajām stundām, smēķēšanu, alkoholu, kustīgu/mazkustīgu dzīvesveidu un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem.
Pēdējais stends, kurā izstādes apmeklētājiem bija jānokļūst, bija „Uzticība Dievam,” kurā cilvēkiem bija iespēja aprunāties ar mācītāju Viktoru. Edīte un Aldis apmeklētājiem deva iespēju aizpildīt anketas, kurās bija jāatzīmē sev interesējošākās tēmas, par kurām apmeklētāji labprātāk uzzinātu vairāk lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Edīte piebilda, ka uz nodarbībām laipni gaidīti būs arī visi tie interesenti, kas netika apmeklējuši izstādi. Bet tiem, kas satraucas par semināru cenu, varu iepriecināt – nodarbības būs bez maksas!
Materiāls drukāts no portāla Valmierai.lv: http://www.valmierai.lv/izklaide/veseliba/5401
Gribas piebilst, ka izstādē bez rakstā pieminētajām personām vēl darbojās vairāki veselības entuziasti, kas katrs ielika savu ieguldījumu šajā darbā. Ļoti daudz izstādes apmeklētāju vēlējās konsultēties ar mediķiem. Visu dienu gan pie Valmieras slimnīcas fizioterapeita Mikus Mezīša, gan pie uzņemšanas nodaļas ārstes Baibas Kreitenbergas gaidīja rinda apmeklētāju, vēloties saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.
Tālāk darbs turpināsies Veselības klubiņos, kur to apmeklētāji uzzinās ļoti daudz interesantu un veselībai noderīgu lietu.