Vienīgo vietu debesu augstākajā tiesā ieņem Dievs. Viņš nēsā mantiju un atsakās dalīties ar āmuriņu. Pāvils romiešiem 12:19 rakstīja: “Mīļotie, neatriebieties paši,” saka Dievs, “Man pieder atriebšana.” “Es atmaksāšu”. Atriebībā mēs ieņemam Dieva vietu un aizvietojam Dievu. Tā darot, mēs sakām: “Es neesmu pārliecināts, ka Tu Kungs to izdarīsi pienācīgi. Tavs sods būs pārāk mīksts un pārāk lēns. Es to ņemu savās rokās” Turpināt lasīt »
Dažreiz mēs dzirdam, ka ticīgos cilvēkus raksturo kā īgnus, kurnošus un kritizējošus. Tā tas bija ar farizejiem Jēzus dienās. Kad ap Jēzu pulcējās grēcinieki un muitnieki, lai Viņu dzirdētu, tad rakstu mācītāji un farizeji kurnēja un kritizēja Jēzu. Bet Jēzus viņiem stāstīja trīs līdzības par pazudušo avi, pazudušo grasi un pazudušo dēlu. Turpināt lasīt »
Dievs neizturas pret mums tā, kā mēs to esam pelnījuši. Lūkasa evaņģēlijā 15. nodaļā, lasām, ka jaunākais dēls sacīja: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tādā veidā viņš īstenībā vēstīja: “Es vēlos lai tu labāk būtu miris. Dod manu mantojumu jau tagad!” Turpināt lasīt »