Pateicības dziesma
Ļoti labi atceros ainu, kad Čīlē no zemes dzīlēm — no aizgruvušām šahtām, akmens kapa, — vilka laukā kalnračus. Cik laimīga bija katra izglābtā seja, pēc tumsā un bezpalīdzībā pavadītām nedēļām ieraugot saules gaismu! Turpināt lasīt »