Adventistu Valmieras draudze

Iedomāsimies kādus no patiesi lieliem pasaules sasniegumiem. Uzkāpt Everesta kalnā varētu būt viens no tiem. Ja tā godīgi, tad nevaru iedomāties sevi to darām. Saņemt Nobela prēmiju? Tas nav manos plānos. Izcīnīt olimpisko zelta medaļu? Ja es iemaldītos Olimpiskajā stadionā, tad neviens no sportistiem par mani nesatrauktos, jo manī konkurentu nesaskatītu.

Šajā pasaulē ir dažas lietas, kas lielākajai daļai no mums nav sasniedzamas. Bet Dievs dod mums spēcīgu apsolījumu (2.Pēt.1:4), kas redzami padara visu iespējamu, tur, kur tam patiešām ir nozīme: “tālab mums ir dāvāti dārgi un diženi apsolījumi, lai jūs kļūtu dievišķās dabas līdzdalībnieki, izbēguši no iznīcības, kas ir pasaulē kārību dēļ.”

Ar Dieva Vārda apsolījumiem, Pēteris saka, mēs varam būt “dievišķās dabas līdzdalībnieki” — savienoti ar Dieva Svēto Garu – ar Dievu. Tad mūsu dzīves ir Dieva rakstura vadītas un stiprinātas. Kad ticībā paļaujamies uz Dieva apsolījumiem, tad garīgā dzīvē neviens kalns nav par augstu, ne arī kāds sasniegums neiespējams.