Adventistu Valmieras draudze

Ikviens, kas lūdz, saņem un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs.” (Mat 7:8) Lūgšana ir saruna ar Dievu, tā var notikt arī braucot uz darbu vai gaidot tikšanos, vai pirms saskarsmes ar klientu. Lūgšana var būt iekšējā balss, kas virza ārējo darbību. Ir pilnīgi skaidrs: Dievs tev iemācīs lūgt.
Nepielaid domu, ka Viņš aizdomīgi no attāluma raugās uz tevi ar sakrustotām rokām un drūmu skatienu, gaidot, kad tu apņemsies piekopt lūgšanu dzīvi. Gluži pretēji, Jēzus saka: “Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.”(Atkl. 3:20). Jēzus stāv uz sliekšņa un gaida. Viņš klauvē… un sauc. Viņš gaida, kad tu atvērsi durvis. Lūgt Dievu nozīmē tās atvērt. Lūgšana ir ticības roka uz sirds durvju roktura un vēlēšanās durvis atvērt. Tā ir priecīga Jēzus uzņemšana: “Ienāc, ak, Kungs! Ienāc.” Mēs runājam. Viņš klausās. Viņš runā. Mēs klausāmies. Tā ir lūgšana tās vistīrākajā formā. Dievs maina savu bērnu tādos brīžos.