Adventistu Valmieras draudze

Dievs neizturas pret mums tā, kā mēs to esam pelnījuši. Lūkasa evaņģēlijā 15. nodaļā, lasām, ka jaunākais dēls sacīja: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tādā veidā viņš īstenībā vēstīja: “Es vēlos lai tu labāk būtu miris. Dod manu mantojumu jau tagad!” Un tēvs labprātīgi atdeva viņa daļu, pirms pareizā laika. Kad dēls pārnāca, viņa tēvs pat neatgādināja, ko dēls īstenībā bija pelnījis. Tā vietā tēvs skrēja pretī, apskāva viņu, skūpstīja un sarīkoja svinības par godu viņam. Dievs nekad neizturas pret mums tā kā ko esam pelnījuši. Nē! Viņš svin svētkus, kad mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš saka “lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”