Vai būsi Kāds?
Psa. 77:3 “Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu”
Kad pienāk nelaime, cilvēka gars atbild palīdzot nelaimes skārtajiem. Cilvēki stāv rindā, lai nodotu asinis. Miljoniem dolāru tiek ziedoti cietušajiem un viņu ģimenēm. Glābšanas brigādes strādā neskaitāmas stundas. Bet vissvarīgākās pūles pieliek cita drosmīga komanda. Viņu uzdevums? Sargāt un apņemt pasauli ar lūgšanu. Tie, kas lūdz, uztur dzīvību, skatoties ticības ugunīs. Lielākoties mēs pat nezinām viņu vārdus. Tāds ir kāda gadījums, kadā dienā daudz gadus iepriekš.
Viņa vārds ir nesvarīgs. Viņa izskatam nav nozīmes. Viņa dzimums nav būtisks. Viņa tituls ir nepiederīgs. Viņš ir svarīgs nevis, tā iemesla dēļ, kas viņš bija, bet gan ko viņš izdarīja. Viņš devās pie Jēzus drauga vārdā. Viņa draugs bija slims. Jēzus varēja palīdzēt. Kādam vajadzēja iet pie Jēzus, tāpēc kāds gāja. Citi par slimo vīrieti rūpējās citādi. Daži atnesa ēdienu; citi nodrošināja ārstēšanu; vēl citi mierināja ģimeni. Katrai lomai bija izšķiroša nozīme. Katra persona bija noderīga, bet neviens nebija tik svarīgs, kā tas, kurš gāja pie Jēzus. Jānis raksta (Jāņa 11:3) “Tad māsas lika nodot Jēzum ziņu, sacīdamas: “Kungs, redzi, tas, ko tu mīli, ir slims.” Kāds aiznesa lūgumu. Kāds iemina taku. Kāds gāja pie Jēzus Lācara dēļ. Un tāpēc, ka kāds gāja, Jēzus atbildēja.
Komentāru RSS (Varat automātiski saņemt komentārus RSS lasītājā!)
Uzrakstiet savu komentāru
Lai komentētu, Jums ir jāautorizējas.