Adventistu Valmieras draudze

Vēlreiz ieklausīsimies Martas vārdos: “Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris. Bet arī tagad es zinu: lai ko tu lūgtu no Dieva, Dievs tev dos.”” (Jāņa 11: 21–22). Kaut kas Martu rosināja pārcelties no sūdzībām uz ticību. Un Jēzus atbildēja ar nāvi izaicinošu apsolījumu: “Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu… Vai tu tici tam?” (25. pants).

Martai bija daudz laika, lai noraidītu Jēzu. Tomēr tagad Viņš jautā: “Marta, vai tu tici, ka Es Esmu Kungs pāri visam, arī kapam?” Marta vēl  nebija gatava teikt, ka Jēzus varētu uzmodināt mirušos. Tomēr viņa sniedza Viņam trīskāršu cieņu: saucot viņu par “Kristu – Mesiju”, “Dieva Dēlu” un “To, kas nāks pasaulē” (Jāņa 11:27). Viņa sēja ticību sinepju sēklas lielumā, un ar to Jēzum bija pietiekami.