Adventistu Valmieras draudze

Tēvs Jairus ļoti lūdza Jēzu: “Mana meitiņa ir tuvu nāvei; nāc un uzliec viņai rokas, ka tā kļūst vesela un dzīvo!” (Mark 5:23) Dzīvē ir reizes, kad viss, ko tu vari piedāvāt, ir nekas, salīdzinot ar to, ko tu vēlies saņemt. Jairus ir tādā brīdī. Ko cilvēks varētu piedāvāt apmaiņā pret sava bērna dzīvību? Tātad nav iespējama nekāda tirgošanās. Nav izlikšanās. Situācija ir izteikti vienkārša: Jairus nespēj saredzēt nākotni, bet Jēzus to redz. Dievs zina, ko nozīmē zaudēt bērnu. Jēzus mīlot Jairu sniedz jaunu sākumu. Viņš dodas, lai palīdzētu. Iebildumiem, ka meitiņa ir mirusi, Jēzus nepievērš uzmanību, Viņš redz, neredzamo. Tā arī mēs tiekam aicināti nepievērst uzmanību tiem, kas saka: ir par vēlu tev vēlreiz celties, sākt visu no jauna. Neņem vērā tos, kuri saka, tu neko negūsi. Aizspied ausis iebildumiem, ka tu neesi pietiekami gudrs, pietiekami ātrs, pietiekami garš, vai pietiekami liels – ignorē tos. Kā tētim toreiz, tā mums šodien Jēzus saka: “Nebīsties, tici vien!” (36.p.)