Adventistu Valmieras draudze

Mūsu mīlestība mainās atkarībā no tā, kam to sniedzam. Mēs varam gan teikt, ka mīlam visus, bet, ja mums vienu pēc otra pievedīs tūkstošiem cilvēku, mēs ne pret katru jutīsim vienu un to pašu. Mūsu mīlestību noteiks viņu izskats un personība. Pat ja atradīsim dažus, kuri mums īpaši patīk, mūsu jūtas pret viņiem svārstīsies. Tas, kā viņi izturēsies pret mums, ietekmēs to, kā mēs viņus mīlēsim. Mūsu mīlestība ir atkarīga no tā, kuram to sniedzam. Ar Dieva mīlestību gan tā nav. Mēs nespējam iekvēlināt vai atdzesēt Viņa jūtas pret mums. Dieva mīlestība dzimst no Viņa iekšienes, nevis no tā, ko Viņš mūsos atrod. Viņa mīlestība nav mūsu ierosināta: tā spontāni rodas Viņā pašā. Kā teica Čārlzs Veslijs: “Viņš mūs mīlēja. Viņš mūs mīlēja. Tāpēc, ka Viņš mīlēja.” Dievs tevi mīl vienkārši tāpēc, ka ir izvēlējies to darīt. Viņš tevi mīl, kad nejūties jauki. Viņš tevi mīl, kad neviens cits tevi nemīl. Citi var tevi pamest, ignorēt, bet Dievs tevi mīlēs. Vienmēr — lai vai kas. Viņa viedoklis ir: “Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un savu neiemīlēto par iemīlētu.” (Rom. 9:25) Viņa solījums ir: “Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību” (Jer. 31:3).