Adventistu Valmieras draudze

“Ikviens lai cenšas būt patīkams savam tuvākajam — viņam par labu, lai viņu celtu.” (Romiešiem 15:2)

Katram no mums ir jādara viss iespējamais, lai mūsu tuvākais justos patīkami, — tomēr tā, lai viņu celtu. Tas nenozīmē, ka būtu nosodāmi priecāties pašiem. Radikāls askētisms vienmēr aizmirst, ka Dievs pasauli darīja labu — cilvēkam par prieku (1. Mozus 1–2). Tomēr līdztekus sava prieka meklēšanai Pāvils aicina mūs domāt arī par to, kā iepriecināt citus (un Rom. 15:2 kontekstā šie “citi” nozīmē vājos). Beznosacījumu mīlestības — agape — vadīts cilvēks cenšas darīt to, kas otram patīkams, lai viņu celtu. Tātad ne vienkārši izpatikt… Mēs varam ar jauku izturēšanos atbalstīt netaisnību vai bārstīt patīkamus vārdus, kad pienāktos teikt patiesību. Mēs varam glaimot tur, kur no mums tiek prasīts godīgums un godprātība. Labs ārsts ne vienmēr ir tas, kurš saka to, ko pacients vēlas dzirdēt, bet gan tas, kurš domā, kā viņu izārstēt. Tāpat labs kristietis ir kristieša vārda cienīgs tikai tad, ja viņam pirmajā vietā ir otra labums — un nekādas citas intereses!