Adventistu Valmieras draudze

Neskatoties uz zināšanām un progresu, mēs, cilvēce, joprojām esam vārgi. Par to liecina skatam niecīgā vīrusa vara pār pasauli. Saslimst un nomirst pat spēcīgi trenēti cilvēki. Atzīt un pieņemt šo vārgumu ir nobriedušas domāšanas pazīme. Tas ir reāls novērtējums, tam kas mēs esam. To zina Dievs. “Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14) Ja pārāk ilgi kavēsimies un koncentrēsimies uz savu vārgumu, mēs kļūsim nomākti un pat izmisuši. Ir tikai viens glābjošs elements – žēlastība. Viņa žēlastība vieš cerību. Paļāvībā uz Dievu šķietami no nekurienes rodas brīnišķīga iedrošinājuma izpausme: “Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem…” (Ījaba 19:25). “Es zinu!” Tas ir žēlastības dots iedrošinājums. Es pazīstu Jēzu, savu Pestītāju. Es zinu, ka Viņš ir dzīvs. Es zinu ka Viņš nāks atkal un modinās no nāves mirušos. Es zinu, tā kā Viņš ir dzīvs, arī es dzīvošu…