Adventistu Valmieras draudze

Vai pazīstam lūgšanas Dievam, kuras sākas ar vārdiem “es ticēšu Tev, ja Tu… vai “es Tev ticēšu, kad Tu….” (dziedināsi, risināsi manu problēmu, palīdzēsi maniem bērniem, u.t.t.). Un vai lūgšanā mēs līdzīgi galma vīram Kapernaumā iesakām Dievam plānu, kā tas būtu jādara? (“lūdza, lai Viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas” ). Toreiz šim galma vīram Jēzus maigi pārmeta par ticības trūkumu: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.” Ticēt ir viegli, kad spīd saule, bet vai lietus un vētra to neaizpūš un neaizskalo prom? Tēvs neatbildēja uz pārmetumu. Viņš vienkārši koncentrējās uz uzdevumu un lūdzās: “Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!” Un Jēzus atbildēja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja.” Tas bija garš pārdomu brīdis – nakts atpūta un ceļojums. Viņš lūdza Kānās, vai lūgšana tiks atbildēta Kapernaumā? Aizgājis mājās tēvs pārliecinājās, ka tieši tad kad Jēzus sacīja: “tavs dēls dzīvs” – tieši tad dēls kļuva vesels. Bet lielāku prieku par dēla fizisko dziedināšanu Jēzus saņēma no tēva un visas viņa ģimenes ticības atsauksmē. (Jāņa ev. 4:46-54).