Adventistu Valmieras draudze

“Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos?” (Mat. 18:33)

Žēlastība ir dāvana. Tā ir nepelnīta. Sods un sekas ir taisnīga atlīdzība par grēku, bet žēlsirdīgs cilvēks nepieprasa taisnīgumu vainīgajam. Ja nebūtu Dieva žēlsirdības, mēs visi jau sen būtu saskārušies ar Viņa briesmīgo sodu. Ja nebūtu Viņa žēlsirdības, Viņš mūs būtu notiesājis jau pēc pirmā pārkāpuma. Ja nebūtu Viņa žēlsirdības, Viņš mūs sodītu katru reizi, kad mēs grēkojam. Bet tā vietā, lai ļautu mums uzņemties pilnu sodu par mūsu grēkiem, Dievs parādīja Savu žēlsirdību, kad Viņš pats samaksāja sodu par mūsu grēkiem.

Vai jums ir grūti izrādīt žēlsirdību? Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem sniegt citiem tādu pašu žēlastību, kādu viņi ir saņēmuši no Dieva. Kad viņi apdomāja neticamo, nepelnīto žēlastību, kas viņiem bija dota, kā viņi varēja atteikties sniegt tādu pašu beznosacījumu žēlastību citiem?

Ja jums ir grūti piedot citiem, jums, iespējams, ir nepieciešams pārdomāt par Dieva žēlastību, kas neļauj jums piedzīvot taisnīgas Dieva dusmas. Svētajos Rakstos Dievs ir aprakstīts kā “piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās, un liels mīlestībā” (Neh 9:17).