Palīgs
Cilvēks pie Betezdas dīķa neteica, ka ir “iestrēdzis” pagātnē, tomēr tieši tā viņš varētu sacīt. Trīsdesmit astoņus gadus viņš pavadīja dīķa malā! Tikai viņš, viņa paklājs un viņa paralizētais ķermenis. Viņiem bija jāizskatās nožēlojami. Cilvēki pūļiem — akli, klibi, nomākti, apbēdināti, izmisuši — viens pēc otra gaidīja savu iespēju tikt ienestiem baseinā, kur burbuļoja dziedinošie ūdeņi. Evaņģēlija stāsti par palīdzību un dziedināšanu aicina mūs atzīt: “Kur vien Jēzus gāja, viņš dziedināja cilvēkus no visām slimībām. Cik ļoti Viņš iežēlojās par šiem ļaudīm, kuru problēmas bija tik lielas, ka viņi pat nezināja, ko darīt un kur meklēt palīdzību!” (Mt 9:35–36 TLB). Jēzus iežēlojās tolaik, un Viņš to dara arī šodien.
Komentāru RSS (Varat automātiski saņemt komentārus RSS lasītājā!)
Uzrakstiet savu komentāru
Lai komentētu, Jums ir jāautorizējas.